Saturs

• Saturs: Atšķirība starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm
• Salīdzināšanas tabula
• Attīstītas valstis
• Attīstības valstis
• Galvenās atšķirības

Galvenā atšķirība starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm ir tāda, ka attīstītās valstis ir vairāk industrializētas un tām ir visaugstākais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, savukārt jaunattīstības valstis ir mazāk industrializētas un tām ir zemāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju.

Saturs: Atšķirība starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm

• Salīdzināšanas tabula
• Attīstītas valstis
• Attīstības valstis
• Galvenās atšķirības

Salīdzināšanas tabula

Atšķirības pamats	Attīstītas valstis	Attīstības valstis
Definīcija	Tie ir atbilstoši attīstīti, industrializēti, un tiem ir augstākais tautas attīstības indekss (HDI)	Jaunattīstības valstīm ir mazāk attīstīta rūpniecības bāze un tām ir zems HDI
Dzīves standarts	Augsts	Zems
Ieņēmumu avots	Rūpniecības nozare	Pakalpojumu nozare
Sieviešu pilnveidošana	Sievietes strādā augstos vadošos amatos	Sievietes nestrādā un strādā tikai lietvedībā
Parāds	Zems parāda līmenis	Augstāks parādu līmenis
Ekoloģiskā situācija	Lielāka ekoloģiskā pēda	Mazāka ekoloģiskā pēda
Nabadzība un bezdarbs	Zems	Augsts
Bagātības izplatīšana	Vienāds	Nevienmērīgs
Ražošanas faktori	Efektīvi izmantots	Neefektīvi izmantots
Piemēri	Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija, Zviedrija, Francija, Vācija, Itālija, Šveice, Norvēģija, Japāna	Pakistāna, Indija, Kenija, Šrilanka, Bangladeša, Kolumbija, Nepāla, Irāna, Irāka

Attīstītas valstis

Attīstītās valstis, kuras sauc arī par ekonomiski attīstītākām valstīm, ir suverēnas valstis, kurām ir ļoti attīstīta ekonomika un tehnoloģiskā infrastruktūra. Tās ir vairāk industrializētas nekā mazāk attīstītas vai jaunattīstības valstis. Jebkuras valsts ekonomiskās attīstības mērīšanas kritēriji ir NKP, IKP, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, labāka infrastruktūra un augstākais dzīves līmenis. Attīstīto valstu galvenā iezīme ir tā, ka tām ir ekonomika pēcindustriālajā līmenī, kas nozīmē, ka pakalpojumu nozare nodrošina lielāku bagātību nekā rūpniecības nozare. Vēl viens attīstības un statistikas rādītājs attīstītajās valstīs ir Apvienotās Karalistes tautas attīstības indekss, kas mēra valsts tautas attīstības līmeni. Attīstītajām valstīm ir labi panākumi visās jomās, ieskaitot labāku dzīves līmeni, izglītības un komunikāciju iespējas, veselības aprūpi, augstu IKP, augstāku uz vienu iedzīvotāju, tehnoloģiju attīstību, paaugstinātu dzīves ilgumu utt. Ieņēmumi attīstītajās valstīs nāk no rūpniecības nozares, nevis pakalpojumu nozare.

Attīstības valstis

Jaunattīstības valstis, kuras sauc arī par mazattīstītām un mazāk attīstītām valstīm, ir valstis ar zemu tautas attīstības indeksu un mazāk attīstītu rūpniecības bāzi. Salīdzinot ar attīstītajām valstīm, tās galvenokārt attiecas uz pakalpojumu un lauksaimniecības nozari, nevis uz rūpniecības nozari. Faktori, kas jebkuru valsti padara par jaunattīstības vai mazāk attīstītu valsti, ir zemāks paredzamais dzīves ilgums, mazāks izglītības līmenis un mazāks lasītprasmes līmenis, mazāk naudas, nevienlīdzīga labklājības izlietošana, augstāka dzimstība un grūtniecības līmenis. Mazāk attīstītās valstis ir atkarīgas no attīstīto valstu politikas, lai atbalstītu to izveidi rūpniecībā visā valstī. Viņiem ir nepareiza valdība un nestabila politiskā sistēma. Valstī nav labāka dzīves līmeņa, jo pastāv atšķirības starp to, ka viņiem ir vai nav. Sievietēm šajās valstīs nav lielāka loma, un viņas aprobežojas tikai ar pārrakstīšanās darbiem. Nepareiza dabas resursu un ārējo parādu izmantošana padara jebkuru valsti par jaunattīstības valsti.

Galvenās atšķirības

1. Attīstītās valstis ir vairāk industrializētas nekā jaunattīstības valstis.
2. Dzimstības un mirstības līmenis ir stabils attīstītajās valstīs. Iespējas un dzīves līmenis ir augsts arī attīstītajās valstīs, kamēr jaunattīstības valstīs to trūkst.
3. Jaunattīstības valstu iedzīvotājiem nav pieejama mūsdienu tehnoloģija, kas ir plaši pieejama attīstīto valstu cilvēkiem.
4. Attīstītajās valstīs rūpniecības nozari uzskata par ekonomikas mugurkaulu, savukārt jaunattīstības valstīs lauksaimniecības nozari uzskata par ekonomikas mugurkaulu.
5. Attīstītajās valstīs bagātība un resursi tiek sadalīti vienādi, turpretī atšķirības starp jaunattīstības valstīs esošajām ir un nav ievērojamas.
6. Attīstītajām valstīm ir stabilas valdības un politiskā sistēma, turpretim jaunattīstības valstīm ir nestabilas valdības un tās ievēro jaunattīstības valstu procedūras.
7. Attīstītajās valstīs tiek pareizi izmantoti visa veida dabas un cilvēku resursi, turpretī jaunattīstības valstīs tie netiek atbilstoši izmantoti.
8. Labāku veselības aprūpes iespēju dēļ attīstītajām valstīm ir visaugstākais dzīves ilgums, kas ir ievērojami zems jaunattīstības valstīs.
9. Attīstītajās valstīs ir visaugstākais IKP un ienākumi uz vienu iedzīvotāju, savukārt jaunattīstības valstis abās šajās jomās joprojām ir sākuma stadijā.
10. Attīstītajās valstīs ieņēmumus veido rūpniecības nozare, savukārt jaunattīstības valstīs ieņēmumi nāk no pakalpojumu nozares.
11. Attīstītās valstis ir tās, kuras jau ir saskārušās ar industrializācijas periodu un ir uzplaukušas patstāvīgi. Tā kā jaunattīstības valstis joprojām piedzīvo attīstības un industrializācijas periodu.
12. Attīstītajās valstīs tīrs un tīrs ūdens tiek piegādāts ar bagātīgu daudzumu pārtikas preču un preču novietnes, bet netīrs un jaunattīstības valstīs - nedrošs ūdens. Attīstīto valstu piemēri ir Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija, Zviedrija, Francija, Vācija, Itālija, Šveice, Norvēģija un Japāna. Jaunattīstības valstu piemēri ir Pakistāna, Indija, Kenija, Šrilanka, Bangladeša, Kolumbija, Nepāla, Irāna un Irāka.